Kā mēs devāmies tīrīt sensoru uz Canon servisu

Red Bull Backyard Digger pasākums bija atstājis savas pēdas uz fotoaparātu sensoriem, un tā, kā paši neriskējām tīrīt, nolēmām mūsu sensoru nodot profesionāļu rokās Canon servisā, pie tam darījām to ar mierīgu sirdi, jo sen atpakaļ tur bijām tīrījuši 20D sensoru, un onka bija cītīgi pacenties to lietu nokārtot.

Viss sākās jau ar to, ka mums paziņoja, ka nevar pieņemt, jo mums it kā esot tukša bača. Īstenībā bača pat nebija vēl pustukša, un tā, kā tā bija pavisam jauna, mēs nebijām īpaši iespringuši uz pilnīgu uzlādēšanu, jo tā mierīgi vēl ilgi turētu. Nu, neko, mēs palūdzām, vai viņi nevar uzlādēt, uz ko saņēmām kategorisku noraidījumu, jo viņiem neesot nemaz tāda lādētāja. Tas bik izbrīnīja, un pavaicājām, vai tad nevar paņemt no blakus esošajiem Canon izplatītājiem, viņi taču ir saistīti. Par laimi tur mums neviens vairs neoponēja un pēc 5 minūtēm bija atpakaļ ar lādētāju, lepni pavēstot, ka mums ir paveicies. Tā nu atstājām savu fočiku un vakarpusē devāmies tam pakaļ. Diezgan muļķīgi paši izdarījām, ka bijām piemirsuši paņemt līdz objektīvu, lai nofočētu un apskatītu, kā ir, bet, tā kā iepriekš pēc pieredzes bija labi notīrīts, un pat vēl izspļaujot tādus zelta vārdus kā “mēs uzticamies”, ar mierīgu sirdi devāmies mājup, kur ķēra gandrīz sirdstrieka, jo pēc testa bildes uztaisīšanas pavērās krimināla ainiņa – visi n-tie punkti joprojām rotāja mūsu sensoru :(

Nu, neko, nākamā dienā ar diezgan sašļukušu omu fočiks tika nests atpakaļ, šoreiz bateriju pilnībā uzlādējām, lai nekādi komentāri šai virzienā vairs netiktu sperti. Aiznesām, pateicām, ka galīgi netīrs, līdz ar to tas tika nodots uz vēlreizēju tīrīšanu, kā nekvalitatīvi veikts pakalpojums. Kad vaicāju, kad varētu būt gatavs, klientu apkalojošā lēdija atbildēja, lai ap pusdienas laiku uzzvanu. Pusdienas laiks pienācis, tad, nu, arī ņemu aļo un zvanu – labdien, tā un šitā, vai ir gatavs un vai var doties tam pakaļ, uz ko saņēmu vienkārši unikālu atbildi – jā.. ziniet, jums baterija nebija uzlādēta, mēs neko nevarējām darīt, jo nācās to uzlādēt.. vēl nav iztīrīts, pazvaniet ap 5iem. Daiļie stāsti par tukšo bateriju uzsita asinis, centos būt pieklājīga, tomēr beigās daudzmaz piedienīgā veidā paspruka arī tas, ko domāju par bateriju uzlādes pasakām.

5os ziņoja jau, ka viss ir padarīts un atkal devāmies tam pakaļ, šoreiz, protams, ar objektīvu. Lai kā bijām cerējuši uz pozitīvu iznākumu, tas tāds, nu, līdz galam nebija. Izmēģinot, protams, aina bija ču ču labāka, bet tā vai tā kādi 8 punkti vēl to rotāja. Kad apvaicājāmies, vai ir iespēja kaut kādā veidā dabūt atpakaļ savu naudu, jo kā nekā mēs par to pasākumu bijām samaksājuši 30ls, mums atbildēja, ka meistars tūlīt nāks un izstāstīs par programmu, ar kuru viņi tīra sensorus. Saruna ar klientu apkalpotāju bija galīgi un totāli neproduktīva, atklāti sakot, bija sajūta, ka viņa mūs vispār neredz un nedzird, mums interesējošie jautājumi neatbildēti izplēnēja gaisā, kamēr viņa turpināja truli skatīties savā ekrānā. Es saprastu, ka tādu attieksmi mēs būtu pelnījuši, ja mēs būtu nervozi aurojuši uz viņu vai kā citādi neadekvāti rīkojušies. Mums jau sāka likties, ka viņi gaida plkst. 18.00 vakarā, kad slēdzas ciet, lai varētu mūs vienkārši izfurņīt laukā, jo meistars, ko gribēja mums piespēlēt, kā nenāca, tā nenāca.

10 minūtes nogaidījušies, kad pulkstens rādīja jau bez pāris minūtēm 6, klientu apkalpotāja tomēr nenocietās un aizdevās apskatīties, kur tad meistars ir iesprūdis. Pēc mirkļa viņa atkal parādījās durvīs, norādot, lai ejam turp – meistars mūs ir gatavs pieņemt. Tā vietā, lai dabūtu atbildi uz mums interesējošo jautājumu par naudas atgūšanu, jo 3. reizi atstāt uz tīrīšanu sapratām, ka nav jēgas, dabūjām klumpačot pa gaiteni līdz meistaram, kur sākās nākamais vājprāts. Cilvēks, nabadziņš, izskatījās pārnervozējis jēgu un sagatavojies, ka mēs viņam bruksim virsū. Pārnervozētā balsī ar trīcošu roku, viņs rādīja virzienā uz datora ekrānu, kur kaut kādā specializētā programmā bija sagatavojis it kā mūsu sensora rezultātus, ko speciāli esot saglabājis, lai mums varētu parādīt. Visu nosakot programma, ja uzrāda, ka tīrs, tad viņi uzskata par tīru, jo tā esot speciāla Canon sertificēta programma. Kad ieminēnējāmies, ka varbūt tomēr kaut kas ir darīts nepareizi, un vai tad vakar arī programma tiešām ir uzrādījusi, ka viss ir notīrīts, jo sensors bija tieši tāds pats, kā tad, kad nodevām, viņš vēlreiz sāka visu pa jaunam un rādīja saglabātos pēdējos rezultātus, iepriekšējās dienas rezultāti viņam nebija, un tikko noklausītā programmas instrukcija sākās no jauna. Saruna bija bezcerīga. Uz mūsu jautājumu, vai būtu iespējams vienkārši to sensoru notīrīt, galu galā viņi paši deklarē, ka sniedz šādu pakalpojumu un abas reizes tas rezultāts nav bijis kvalitatīvs, saņēmām atbildi, ka viņam ir vienalga un nemaz neinteresējot, vai mūsu sensors beigu beigās ir tīrs, vai nav, tas uz viņu neattiecas.

Vispār jau diezgan savdabīgi, ka krīzes laikā, kad cilvēki cīnās, lai būtu darbs un klienti, dažiem ir pilnīgi vienalga, kādā kvalitātē viņi sniedz pakalpojumus, jo galvenais ir vienkārši sniegt un savākt naudu. Varbūt, ka kaut ko var darīt arī, lai veicinātu laipnāku un profesionālāku klientu apkalpošanu, kas nestāsta klienta apmelojošus pekstiņus, bet uzklausa un atbild, kad jautā.

Pēc šādiem gadījumiem jāsāk domāt, kā pašam tīrīt sensoru – te Zavadskim ļoti labs raksts par tēmu.

This entry was posted in Foto and tagged , , , , . Bookmark the permalink. Post a comment or leave a trackback: Trackback URL.

Post a Comment

Your email is never published nor shared. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

*
*